Spoguļi.

Spogulis ir gluda virsma, plakana vai izliekta, kas spēj atstarot gaismu noteiktos virzienos attiecībā pret krītošo gaismu, pretēji matētai virsmai, kas atstaro gaismu visos virzienos; šāda virsma tiek dēvēta par spoguļvirsmu, bet ķermenis ar šādu virsmu – par spoguli.

Pirmie arheologu atrastie nelielie, no sudraba, vara vai bronzas izgatavotie, spoguļi attiecināmi uz bronzas laikmetu. Vēlāk cilvēki iemācījās izgatavot spoguļus no stikla, pārklājot stikla plāksnes mugurējo virsmu ar plānu sudraba, zelta vai alvas slāni.
Spoguļu mūsdienu vēsturi skaita kopš XIII gadsimta, proti, kopš 1240. gada. Īsts stikla spogulis izgatavots 1279. gadā, kad franciskāņu mūks Džons Pekams aprakstīja stikla pārklāšanas ar plānu svina slāni paņēmienu.

 

Spoguļi interjerā.

Spogulis sen kļuvis par pierastu priekšmetu mūsu mājā. Uzmanīgi raugoties savā rīta sejā, garāmejot aplūkojot sevi pirms iziešanas no mājām, mēs vienkārši izmantojam spoguļu atstarošanas spēju, neaizdomājoties par citām tā funkcijām. Bet tie taču mijiedarbojas gan ar mājas vidi, paplašinot telpu, vairojot un poetizējot galda lampu, vāzēs esošo ziedu, mūsu mīļo lietiņu radīto omulību. Spoguļa izmēra, formāta, rāmja, tā novietojuma mājā izvēle ir diezgan āķīga padarīšana. Katrā telpas daļā spogulim ir sava īpaša funkcija un papildu loma. Spogulis nav tikai priekšmets, ar kura palīdzību sievietes veic skaistumkopšanas darbības. Tā veiksmīgs novietojums paplašina telpu, bet forma un rāmis rada mājas iekārtā dekoratīvas nianses.

Spoguli

Mobilā tālruņa numurs izziņam
(darba dienās, darba laika):

(+371) 27 525 751